Pircējs (P): Lūdzu, dodiet man kādu nu tur to komplektu.
Darbinieks (D): Lielo, mazo?
P: Lielo. [Pieņemsim, ka izvēlētā komplekta cena atbilstoši cenrādim ir EUR 3,00]
D: Kādu dzērienu vēlaties?
P: Fantu.
D: Un kādu mērcīti vēlaties?
P: Majonēzes.

Un kases aparātā parādās cena EUR 3,40.

Mini_Burger_Kids_Meal.png

Uzmanību, jautājums! — Kas šinī stāstā ir nepareizi?
Jā! — Cenrādī norādītā cena bija EUR 3,00, bet kases aparātā tā ir EUR 3,40 (?)

Nākamais jautājums. — Kā tas ir iespējams?
Šoreiz atbilde nav tik acīmredzama. — Tas ir tāpēc, ka mērcīte nav iekļauta cenā.
Kā tad tā? Dzēriens ir iekļauts, bet mērcīte nav?? Kāpēc?
Tāpēc, ka cenrādī nav norādīts, ka komplektā ietilpst arī mērcīte!

Hmm... Bet vai tādā gadījumā no Darbinieka puses ir korekti norādītajā kontekstā uzdot jautājumu Un kādu mērcīti vēlaties??

Pēc Pastalnieka domām tā ir maldināšana, jo pirms jautājuma par mērcīti turklāt tiek uzdots analoģisks jautājums par komplektā iekļautu dzērienu, tādējādi liekot domāt, ka arī mērcīte ir iekļauta komplektā.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs telefoniskā konsultācijā ir pilnīgi pretējās domās. — Noteicošā esot rakstveida informācija par preci. Vai cenrādī ir norādīts, ka komplektā ietilpst mērcīte? — Nav. Vai mērcītes cena ir norādīta? — Ir. Tātad viss ir kārtībā. Lai vai ko un kā teiktu darbinieks, šāda līdzpārdošanas "tehnoloģija" nav uzskatāma par maldināšanu.

Kā lai rīkojas pastalnieks parastais šādā situācijā?
Pasūta komplektu, pa EUR 3,00, godprātīgi atbild uz jautājumiem kādu dzērienu un kādu mērcīti un, kad kases aparātā ierauga cenu EUR 3,40, iepleš acis un atgādina, ko nupat pasūtīja — komplektu, pa EUR 3,00...